Online Quran
LatviešuLV

Tadžvīda noteikumi

Madd un Qasr: pagarināšana

Sastādījis un rediģējis: Syed Abdul Salam

Oriģinālteksta zinātniskā pārbaude: Dr. Uzma, Imam Syed Siraj Munir

Šis tulkojums balstīts uz zinātnieku pārbaudīto arābu, urdu un angļu tekstu.

Atjaunināts:

Korāna raksts:
Krāsu ceļvedis

Korāna piemēros iekrāsoti tikai tie burti, uz kuriem attiecas noteikums; pārējā vārda daļa paliek melna. Katrai krāsai visā grāmatā ir viena noteikta nozīme:

Ghunnah: Ikhfa', Iqlab, Idgham bi-Ghunnah, dubultots Nun un Mim
Izhar: Halqi, Shafawi, Qamari
Burts, kas uzrakstīts, bet netiek izrunāts, vai pilnībā saplūdināts bez Ghunnah
Qalqalah
Divu sitienu Madd: Tabi'i, Badal, Silah Sughra, 'Iwad
Četru vai piecu sitienu Madd: Muttasil, Munfasil, Silah Kubra
Sešu sitienu Madd Lazim
2, 4 vai 6 sitienu Madd: 'Arid li-s-Sukun un Lin apstājoties
Tafkhim (smags)
Tarqiq (viegls)
Piemērā aplūkotais burts
Īpaši gadījumi: Sakt, Imalah, Tashil, Ishmam
No al-Muqaddimah al-Jazariyyah
٦٩وَالْمَدُّ لَازِمٌ وَوَاجِبٌ أَتَىوَجَائِزٌ وَهْوَ وَقَصْرٌ ثَبَتَا
٧٠فَلَازِمٌ إِنْ جَاءَ بَعْدَ حَرْفِ مَدّْسَاكِنُ حَالَيْنِ وَبِالطُّولِ يُمَدّْ
٧١وَوَاجِبٌ إِنْ جَاءَ قَبْلَ هَمْزَةِمُتَّصِلًا إِنْ جُمِعَا بِكِلْمَةِ
٧٢وَجَائِزٌ إِذَا أَتَى مُنْفَصِلَاأَوْ عَرَضَ السُّكُونُ وَقْفًا مُسْجَلَا

Definīcijas un Madd burti

Madd (المَدّ) nozīmē palielināšanu; tehniski tā ir skaņas pagarināšana ar Madd burtu, kad tas satiekas ar Hamzah vai sukun. Qasr (القَصْر) nozīmē aizturēšanu; tehniski tā ir Madd burta saglabāšana tā dabiskajā garumā. Huruf al-Madd (حُرُوف المَدّ) ir trīs: nebalsīgs Alif pēc fathah, nebalsīgs Waw pēc dammah un nebalsīgs Ya pēc kasrah; visi trīs sastopami vārdā ﴿نُوحِيهَآنُوْحِيْهَآ﴾ (Hud 11:49). Lin (اللِّين) burti ir nebalsīgs Waw vai Ya pēc fathah.

Madd mēra sitienos (حركة): laiks, kas vajadzīgs, lai mērenā tempā saliektu vai iztaisnotu pirkstu. Īstais mērs ir mācīšanās pie skolotāja, nevis mehāniska skaitīšana. Madd ir vai nu Madd Asli (المَدّ الأَصْلِيّ), vai Madd Far'i (المَدّ الفَرْعِيّ).

Tabi'i, Badal, 'Iwad, Silah Sughra2
Muttasil4 / 5
Munfasil, Silah Kubra4 / 5
'Arid li-s-Sukun, Lin apstājoties2 / 4 / 6
Lazim (visi veidi)6
Gaišākie posmi rāda citus atļautos garumus.

Madd al-Farq

Madd al-Farq (مَدّ الفَرْق): kad jautājuma Hamzah ir pirms lietvārda, kas sākas ar Hamzat al-Wasl un artikulu, Hamzat al-Wasl netiek izlaists. To var pārvērst par sešu sitienu Alif, kam dod priekšroku, vai atvieglot starp Hamzah un Alif. To tā sauc, jo tas atšķir jautājumu no apgalvojuma. Tas ir trīs vārdos, sešās vietās: ﴿ءَآلذَّكَرَيۡنِءٰٓالذَّكَرَيْنِ﴾ (Al-An'am 6:143) divreiz sūrā al-An'am, ﴿ءَآلۡـَٰٔنَآٰلْـٰٔنَ﴾ (Yunus 10:51) divreiz sūrā Yunus, un ﴿قُلۡ ءَآللَّهُقُلْ آٰللّٰهُ﴾ (Yunus 10:59) sūrās Yunus un an-Naml.

Madd veidu spēks

Stiprākais Madd ir Lazim, tad Muttasil, tad 'Arid, tad Munfasil, tad Badal. Ja vienā Madd satiekas divi cēloņi, piemēro stiprāko, bet vājākais atkrīt, kā ﴿وَلَآ ءَآمِّينَوَلَآ آٰمِّيْنَ﴾ (Al-Ma'idah 5:2): pirms Madd burta ir Hamzah (Badal) un pēc tā sākotnējs sukun, tāpēc to pagarina sešus sitienus.

Noteikums īsumā
Tabi'i 2. Muttasil 4 vai 5 (un 6, apstājoties uz vārda beigu Hamzah). Munfasil 4 vai 5. Badal 2. Lazim 6. 'Arid un Lin apstājoties 2, 4 vai 6. 'Ayn sūru Maryam un ash-Shura sākumā 4 vai 6, un priekšroka ir 6.
Avoti: Ibn al-Jazari, al-Muqaddimah al-Jazariyyah, panti 69 līdz 72; Ibn al-Jazari, an-Nashr fi al-Qira'at al-'Ashr: باب المد والقصر; Ibn al-Jazari, at-Tamhid fi 'Ilm at-Tajwid: باب المد; Al-Marsafi, Hidayat al-Qari ila Tajwid Kalam al-Bari: المد والقصر وأقسامهما.