Pamatveids, kā apstāties uz vārda ar patskani, ir tīrs Sukun (السُّكُون); nekad neapstājas ar pilnu patskani. Saskaņā ar saviem nosacījumiem atļauti arī Rawm (الرَّوْم) un Ishmam (الإِشْمَام). Apstāšanās veidi ir:
| Veids | Kā | Attiecas uz |
|---|---|---|
| Tīrs sukun | Patskani pilnībā noņem | Visi trīs patskaņi |
| Rawm | Izrunāt daļu patskaņa (apmēram trešdaļu) klusā balsī, ko dzird tuvumā esošais | Dammah un kasrah, ne fathah |
| Ishmam | Tūlīt pēc sukun noapaļot lūpas kā norādi uz dammah, bez skaņas | Tikai dammah |
| Ibdal (الإِبْدَال) | Pārvērst Tanwin ar fathah par Alif un Ta' Marbutah par nebalsīgu Ha' | Tanwin ar fathah un Ta' Marbutah |
Kur Rawm un Ishmam neizmanto
- Ta' Marbutah, uz kuras apstājas kā uz Ha', kā ﴿ٱلۡجَنَّةَالْجَنَّةَ﴾ (Al-Baqarah 2:35).
- Daudzskaitļa Mim, kā ﴿عَلَيۡهِمۡعَلَيْهِمْﵿ﴾ (Al-Fatihah 1:7) un ﴿عَلَيۡهِمُ ٱلذِّلَّةُعَلَيْهِمُ الذِّلَّةُ﴾ (Al-Baqarah 2:61).
- Pārejošs patskanis, kā ﴿قُمِ ٱلَّيۡلَقُمِ الَّيْلَ﴾ (Al-Muzzammil 73:2), apstājoties uz قم.
- Burts ar fathah.
Apstāšanās pēc rakstības
Apstāšanās seko Rasm 'Uthmani (الرَّسْم العُثْمَانِيّ): kas ir uzrakstīts, apstājoties tiek izrunāts, un kas izlaists, tiek izlaists. Tāpēc apstājas uz ﴿لَّٰكِنَّا۠لٰكِنَّا۠﴾ (Al-Kahf 18:38), ﴿ٱلظُّنُونَا۠الظُّنُوْنَا﴾ (Al-Ahzab 33:10), ﴿ٱلرَّسُولَا۠الرَّسُوْلَا﴾ (Al-Ahzab 33:66), ﴿ٱلسَّبِيلَا۠السَّبِيْلَا﴾ (Al-Ahzab 33:67) un ﴿إِنِّيٓ أَنَا۠اِنِّيْٓ اَنَا﴾ (Taha 20:12) ar Alif, kas savienojot izkrīt. Uz vārdiem, kuru Ya rakstā izlaists, apstājas bez Ya, kā ﴿يَسۡرِيَسْرِ﴾ (Al-Fajr 89:4). Hafsam izņēmums ir ﴿ءَاتَىٰنِۦَ ٱللَّهُاٰتٰىنِۦَ اللّٰهُ﴾ (An-Naml 27:36): apstājoties ir divi veidi, ar nebalsīgu Ya vai bez tā.
Vārdā ﴿سَلَٰسِلَاْسَلٰسِلَا۠﴾ (Al-Insan 76:4) apstājoties ir divi veidi: ar Alif vai ar sukun. Uz pirmā ﴿قَوَارِيرَا۠قَوَارِيْرَا۠﴾ (Al-Insan 76:15) apstājas ar Alif, bet uz otrā ﴿قَوَارِيرَاْقَوَارِيْرَا۠﴾ (Al-Insan 76:16) ar sukun.