Dabt (الضَّبْط) ir uz burtiem liktu zīmju kopums, kas rāda to patskaņus un noteikumus. Medīnas mushafā tās seko precīzām konvencijām, tāpēc, kas tās saprot, var no paša mushafa izlasīt daudzus tadžvīda noteikumus:
| Zīme | Nozīme | Piemērs |
|---|---|---|
| Maza Kha' galviņa bez punkta virs burta | Burts ir nebalsīgs un tiek izrunāts skaidri | ﴿أَنۡعَمۡتَ﴾ (Al-Fatihah 1:7) |
| Nebalsīgs burts bez sukun zīmes, nākamais nav dubultots | Ikhfa' (الإِخْفَاء) vai Idgham Naqis (الإِدْغَام النَّاقِص) | ﴿مِن قَبۡلُۖ﴾ (Al-Baqarah 2:25) ﴿مَن يَقُولُ﴾ (Al-Baqarah 2:8) |
| Burts bez sukun, nākamais dubultots | Idgham Kamil (الإِدْغَام الكَامِل) | ﴿مِن رَّبِّهِمۡۖ﴾ (Al-Baqarah 2:5) |
| Mazs Mim sukun vai otrās Tanwin zīmes vietā | Iqlab (الإِقْلَاب) | ﴿مِنۢ بَعۡدِ﴾ (Al-Baqarah 2:27) |
| Tanwin zīmes viena virs otras | Tanwin izrunāts skaidri | ﴿عَذَابٌ عَظِيمٞ﴾ (Al-Baqarah 2:7) |
| Tanwin zīmes nobīdītas | Tanwin Ikhfa' vai Idgham | ﴿غَفُورٞ رَّحِيمٌ﴾ (Al-Baqarah 2:173) |
| Apaļa nulle virs vāja burta | Papildu, neizrunā ne savienojot, ne apstājoties | ﴿عَصَواْ وَّكَانُواْ﴾ (Al-Baqarah 2:61) |
| Stāvus ovāla nulle virs Alif | Savienojot izkrīt, apstājoties izrunā | ﴿ٱلظُّنُونَا۠﴾ (Al-Ahzab 33:10) |
| Mazs burts: Alif, Waw vai Ya | Rakstā izlaists, bet izrunāts burts | ﴿مَٰلِكِ﴾ (Al-Fatihah 1:4) ﴿إِنَّهُۥ هُوَ﴾ (Al-Isra 17:1) |
| Madd zīme (~) virs Madd burta | Madd garāks par dabisko | ﴿ٱلضَّآلِّينَ﴾ (Al-Fatihah 1:7) |
| Mazs Nun | Rakstā izlaists, bet izrunāts Nun | ﴿نُـۨجِي﴾ (Al-Anbya 21:88) |
| Mazs Sin virs Sad | Pie Hafsa lasa kā Sin | ﴿وَيَبۡصُۜطُ﴾ (Al-Baqarah 2:245) |
| Zīme | Nozīme | Piemērs |
|---|---|---|
| Maza Kha' galviņa bez punkta virs burta | Burts ir nebalsīgs un tiek izrunāts skaidri | ﴿اَنْعَمْتَ﴾ (Al-Fatihah 1:7) |
| Nebalsīgs burts bez sukun zīmes, nākamais nav dubultots | Ikhfa' (الإِخْفَاء) vai Idgham Naqis (الإِدْغَام النَّاقِص) | ﴿مِنْ قَبْلُ﴾ (Al-Baqarah 2:25) ﴿مَنْ يَّقُوْلُ﴾ (Al-Baqarah 2:8) |
| Burts bez sukun, nākamais dubultots | Idgham Kamil (الإِدْغَام الكَامِل) | ﴿مِنْ رَّبِّهِمْﵯ﴾ (Al-Baqarah 2:5) |
| Mazs Mim sukun vai otrās Tanwin zīmes vietā | Iqlab (الإِقْلَاب) | ﴿مِنْۢ بَعْدِ﴾ (Al-Baqarah 2:27) |
| Tanwin zīmes viena virs otras | Tanwin izrunāts skaidri | ﴿عَذَابٌ عَظِيْمٌ﴾ (Al-Baqarah 2:7) |
| Tanwin zīmes nobīdītas | Tanwin Ikhfa' vai Idgham | ﴿غَفُوْرٌ رَّحِيْمٌ﴾ (Al-Baqarah 2:173) |
| Apaļa nulle virs vāja burta | Papildu, neizrunā ne savienojot, ne apstājoties | ﴿عَصَوْا وَّكَانُوْا﴾ (Al-Baqarah 2:61) |
| Stāvus ovāla nulle virs Alif | Savienojot izkrīt, apstājoties izrunā | ﴿الظُّنُوْنَا﴾ (Al-Ahzab 33:10) |
| Mazs burts: Alif, Waw vai Ya | Rakstā izlaists, bet izrunāts burts | ﴿مٰلِكِ﴾ (Al-Fatihah 1:4) ﴿اِنَّهٗ هُوَ﴾ (Al-Isra 17:1) |
| Madd zīme (~) virs Madd burta | Madd garāks par dabisko | ﴿الضَّآلِّيْنَ﴾ (Al-Fatihah 1:7) |
| Mazs Nun | Rakstā izlaists, bet izrunāts Nun | ﴿نُۨجِي﴾ (Al-Anbya 21:88) |
| Mazs Sin virs Sad | Pie Hafsa lasa kā Sin | ﴿وَيَبْصُۜطُﵣ﴾ (Al-Baqarah 2:245) |
Dabt ir uz burtiem liktu zīmju kopums, kas rāda to patskaņus un noteikumus. Indo-Pak eksemplāriem ir savas konvencijas; kas tās saprot, var no paša mushafa izlasīt daudzus noteikumus:
| Zīme | Nozīme | Piemērs |
|---|---|---|
| Sukun (jazm) virs burta | Burts ir nebalsīgs. To raksta uz katra nebalsīga Nun; noteikumu nosaka nākamais burts | ﴿أَنۡعَمۡتَ﴾ (Al-Fatihah 1:7) ﴿مِن قَبۡلُۖ﴾ (Al-Baqarah 2:25) |
| Shaddah uz burta pēc nebalsīga burta | Idgham (الإِدْغَام) | ﴿مِن رَّبِّهِمۡۖ﴾ (Al-Baqarah 2:5) ﴿مَن يَقُولُ﴾ (Al-Baqarah 2:8) |
| Mazs Mim | Iqlab | ﴿مِنۢ بَعۡدِ﴾ (Al-Baqarah 2:27) |
| Mazs stāvus Alif | Madd Alif, ko izrunā, bet neraksta | ﴿مَٰلِكِ﴾ (Al-Fatihah 1:4) |
| Apgriezta dammah | Vietniekvārda Ha' Silah ar Waw | ﴿إِنَّهُۥ هُوَ﴾ (Al-Isra 17:1) |
| Stāvus kasrah | Vietniekvārda Ha' Silah ar Ya | ﴿مِيثَٰقِهِۦ﴾ (Al-Baqarah 2:27) |
| Madd zīme | Madd garāks par dabisko. Daži Indo-Pak eksemplāri raksta mazu Madd zīmi Munfasil un lielu Muttasil un Lazim; šajā izdevumā visiem izmantota viena zīme | ﴿ٱلضَّآلِّينَ﴾ (Al-Fatihah 1:7) ﴿بِمَآ أُنزِلَ﴾ (Al-Baqarah 2:4) |
| Mazs Nun | Rakstā izlaists, bet izrunāts Nun | ﴿نُـۨجِي﴾ (Al-Anbya 21:88) |
| Burts bez patskaņa un bez zīmes | Papildu, neizrunā | ﴿عَصَواْ وَّكَانُواْ﴾ (Al-Baqarah 2:61) |
| Zīme | Nozīme | Piemērs |
|---|---|---|
| Sukun (jazm) virs burta | Burts ir nebalsīgs. To raksta uz katra nebalsīga Nun; noteikumu nosaka nākamais burts | ﴿اَنْعَمْتَ﴾ (Al-Fatihah 1:7) ﴿مِنْ قَبْلُ﴾ (Al-Baqarah 2:25) |
| Shaddah uz burta pēc nebalsīga burta | Idgham (الإِدْغَام) | ﴿مِنْ رَّبِّهِمْﵯ﴾ (Al-Baqarah 2:5) ﴿مَنْ يَّقُوْلُ﴾ (Al-Baqarah 2:8) |
| Mazs Mim | Iqlab | ﴿مِنْۢ بَعْدِ﴾ (Al-Baqarah 2:27) |
| Mazs stāvus Alif | Madd Alif, ko izrunā, bet neraksta | ﴿مٰلِكِ﴾ (Al-Fatihah 1:4) |
| Apgriezta dammah | Vietniekvārda Ha' Silah ar Waw | ﴿اِنَّهٗ هُوَ﴾ (Al-Isra 17:1) |
| Stāvus kasrah | Vietniekvārda Ha' Silah ar Ya | ﴿مِيْثَاقِهٖﵣ﴾ (Al-Baqarah 2:27) |
| Madd zīme | Madd garāks par dabisko. Daži Indo-Pak eksemplāri raksta mazu Madd zīmi Munfasil un lielu Muttasil un Lazim; šajā izdevumā visiem izmantota viena zīme | ﴿الضَّآلِّيْنَ﴾ (Al-Fatihah 1:7) ﴿بِمَآ اُنْزِلَ﴾ (Al-Baqarah 2:4) |
| Mazs Nun | Rakstā izlaists, bet izrunāts Nun | ﴿نُۨجِي﴾ (Al-Anbya 21:88) |
| Burts bez patskaņa un bez zīmes | Papildu, neizrunā | ﴿عَصَوْا وَّكَانُوْا﴾ (Al-Baqarah 2:61) |
Avoti: Al-Marsafi, Hidayat al-Qari ila Tajwid Kalam al-Bari: علامات الضبط; Ibn al-Jazari, an-Nashr fi al-Qira'at al-'Ashr: باب الوقف على مرسوم الخط.